sadragāt
Lietojuma biežums :
sadragāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
1.1.Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
1.2.lieto: pareti Sabojāt, parasti ļoti (veselību).
2.Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs; sagraut2.
2.1.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri