sadrūmt | Tēzaurs

sadrūmt

Lietojuma biežums :

sadrūmt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Kļūt, parasti pēkšņi, drūmam.

1.1.Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu (piemēram, par seju, skatienu).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri