saduļķot
Lietojuma biežums :
saduļķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, duļķains.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (krāsa, tās tonis) kļūst neskaidrs.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (acis) kļūst neskaidras, nespodras, blāvas.
2.Padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu).
2.1.Padarīt neskaidru, pretrunīgu (piemēram, apziņu, uzskatus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri