sagrabēt

Lietojuma biežums :

sagrabēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	sagrabu	sagrabam	sagrabēju	sagrabējām	sagrabēšu	sagrabēsim
2. pers.	sagrabi	sagrabat	sagrabēji	sagrabējāt	sagrabēsi	sagrabēsiet, sagrabēsit
3. pers.	sagrab	sagrabēja	sagrabēs

1.Nolietoties, sabojāties, parasti pilnīgi.

1.1.Kļūt, parasti ļoti, slimīgam, vārgais (parasti par pavecu cilvēku).

2.apvidvārds, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Sastāstīt.

Avoti: LLVV, ViV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	sagrabu	sagrabam	sagrabēju	sagrabējām	sagrabēšu	sagrabēsim
2. pers.	sagrabi	sagrabat	sagrabēji	sagrabējāt	sagrabēsi	sagrabēsiet, sagrabēsit
3. pers.	sagrab		sagrabēja		sagrabēs