sagudrot
Lietojuma biežums :
sagudrot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt); arī sadomāt1.
2.Izdomāt, parasti ar pūlēm (piemēram, kā ko īstenot).
3.Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.).
4.Izdomāt, izgudrot (ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri