sairt2
sairt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām).
1.1.Šādā veidā sadaloties, pārvērsties par ko.
1.2.pārnestā nozīmē Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli, uzskatiem).
2.Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti); izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
2.1.Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
2.2.Izklīst (par cilvēku kopumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri