sajaukt
Lietojuma biežums :
sajaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
2.Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas; apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
2.1.Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
2.2.Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
3.Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
Saistītās nozīmessajakarēt.
3.1.Sapostīt (kādu vietu, teritoriju).
4.Pārmainīt, parasti pilnīgi, iepriekšējo kārtību.
5.Neprecīzi zinot, uztverot, samainīt, aizstāt u. tml. (ko) ar citu.
5.1.Pieļaut kļūdas (piemēram, norunājot kādu tekstu, izpildot skaņdarbu); kļūdaini, neprecīzi, juceklīgi atstāstīt, izklāstīt (ko).
Saistītās nozīmes
5.2.Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
6.Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi.
6.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
Stabili vārdu savienojumiSajaukt (arī nojaukt) pēdas. Sajaukt galvu. Sajaukt kārtis. Sajaukt prātu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri