sajukt
Lietojuma biežums :
sajukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) — par priekšmetu.
1.1.parasti formā: trešā persona Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
1.2.Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
1.3.Sadalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu); izzust, parasti pilnīgi, parastajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
2.parasti formā: trešā persona Tikt pārtrauktam, sākt norisēt, parasti pilnīgi citādi, nekārtīgi (par norisi, pasākumu); nerealizēties (par ieceri, nodomu).
2.1.Kļūt tādam, kurā nav ierastās notikumu, secības (par laikposmu).
2.2.Tikt veiktam kļūdaini, neprecīzi (par darbību).
2.3.Tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.).
3.sarunvaloda Saslimt ar psihisku slimību.
Stabili vārdu savienojumiSajukt prātā.
4.novecojis Apjukt, samulst.
Stabili vārdu savienojumi(Visi) pātari sajūk. Galva sajukusi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri