sakārtojums
Lietojuma biežums :
sakārtojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Paveikta darbība, rezultāts → sakārtot1.
3.Paveikta darbība, rezultāts → sakārtot3.
3.1.Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
3.2.joma: valodniecība Valodas vienību (piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes; valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
Stabili vārdu savienojumiSakārtojuma konjunkcija. Sakārtojuma saiklis.
4.Bināra transitīva attieksme R, kas ir refleksīva un antisimetriska (t. i., no aRb un bRa izriet a=b; nestingrs sakārtojums – piemēram, ≤, ≥) vai arī antirefleksīva (nav iespējams aRa) un asimetriska (ja aRb, tad bRa nav spēkā; stingrs sakārtojums – piemēram, <, >).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri