sakārtot
Lietojuma biežums :
sakārtot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
1.1.Panākt, ka (kas) ir, parasti pilnīgā, lietošanas kārtībā.
Stabili vārdu savienojumiSakārtot galdu.
2.Salikt, novietot (priekšmetus) noteikta kārtībā, veidā.
2.1.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kam augot, attīstoties ir radies noteikts novietojums (attiecībā pret ko) — parasti par augu daļām.
3.Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
3.1.Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus).
3.2.Izveidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri