sakliegt
Lietojuma biežums :
sakliegt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
1.1.transitīvs
2.transitīvs Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
2.1.Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
3.intransitīvs Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kliegt; ilgāku laiku kliegt (līdz noteiktam brīdim).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri