sakņot
Lietojuma biežums :
sakņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes, arī aug kādā vidē.
1.1.intransitīvs Sakņoties (par augiem).
2.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakņojas (2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri