samīņāties
Lietojuma biežums :
samīņāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | samīņājos | samīņājamies | samīņājos | samīņājāmies | samīņāšos | samīņāsimies |
| 2. pers. | samīņājies | samīņājaties | samīņājies | samīņājāties | samīņāsies | samīņāsieties, samīņāsities |
| 3. pers. | samīņājas | samīņājās | samīņāsies | |||
Pavēles izteiksme: samīņājies (vsk. 2. pers.), samīņājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samīņājoties (tag.), samīņāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samīņātos
Vajadzības izteiksme: jāsamīņājas
Sākt, parasti pēkšņi, mīņāties; īsu brīdi mīņāties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nostampājās vīzēs ieautās kājas, apstājās tepat degungalā, pagrozījās, samīņājās.
- Kapteinis neomulīgi samīņājās, juzdams niezi zem formas, kas noslēpta aiz necauršaujamās vestes.
- Barbāns izpūta elpu, samīņājās no vienas kājas uz otru, tad spēra soli uz priekšu — un nu jau tas vairs nebija mierīgais, lēnīgais, viscaur nopietnais Bērtulis Barbāns, nu viņš bija Rafails Edelhercs.
- No pārsteiguma viņam izkrita tabakas paciņa, viņš samīņājās, gribēdams to pacelt, bet Konrāds uzmina tabakai ar kāju - paciņa saplīsa, un viss, kas tajā bija, sajaucās ar putekļiem; vēlāk kāds no jūsējiem putekļus pārsijāja, un viņam iznāca smēķiem trijām dienām.