samirkt
Lietojuma biežums :
samirkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
1.1.Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
Stabili vārdu savienojumi
1.2.Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku; piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri