samocīt
Lietojuma biežums :
samocīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
samocīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās stipras fiziskas ciešanas.
1.1.Ļoti nogurdināt.
1.2.Ļoti sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
1.3.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju); būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ii grūti radīt (parasti par smaidu).
2.Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, runa, valoda) kļūst nevajadzīgi sarežģīts, grūti uztverams.
2.2.Ar grūtībām, nemākulīgi izveidot (mākslas darbu, tā elementus).
2.3.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams.
3.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīt; ilgāku laiku mocīt (līdz noteiktam brīdim).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri