samuļļāt

Lietojuma biežums :

samuļļāt 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvs

Locīšana

1.Spaidot, jaucot, neprasmīgi, nevīžīgi novietojot u. tml., sabojāt, parasti pilnīgi.

1.1.apvidvārds Nevīžīgi valkājot, lietojot, padarīt netīru.

2.apvidvārds Saviļāt (mutē); saspaidīt.

Avoti: LLVV, ĒiV

Korpusa piemēri