samurdzīt
Lietojuma biežums :
samurdzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | samurdzu | samurdzām | samurdzīju | samurdzījām | samurdzīšu | samurdzīsim |
| 2. pers. | samurdzi | samurdzāt | samurdzīji | samurdzījāt | samurdzīsi | samurdzīsiet, samurdzīsit |
| 3. pers. | samurdza | samurdzīja | samurdzīs | |||
Pavēles izteiksme: samurdzi (vsk. 2. pers.), samurdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samurdzot (tag.), samurdzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samurdzītu
Vajadzības izteiksme: jāsamurdza
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viss izdzerts, viss apskatīts — pašķirstīju grāmatas, ko Soņa, iespējams, lasīja, pārcilāju lāzerdiskus, ko Soņa šad tad klausījās, aplūkoju vannas istabā krēmus, kurus Soņa droši vien zieda uz sejas rītos un vakaros, pavilku ārā skapja atvilktnes, kur glabājās Soņas veļa visās varavīksnes krāsās ar un bez mežģīnēm, kārtīgi pārklāju Soņas gultai nevīžīgi samurdzīto segu, no apaļas, košas kādreizējas cepumu kārbas neviļus izbārstīju diegus un adatas, kam, iespējams, šad tad bija pieskārusies Soņas roka, un pēc tam ilgi rāpoju pa grīdu, tos uzlasīdams, pēcāk atradu mazu piezīmju blociņu, kur, iespējams, glabājās Soņas intīmākie pārdzīvojumi, bet nelasīju, istabā bija pārāk tumšs, un ieslēgt gaismu nez kāpēc negribējās; biju izložņājis visus iespējamos dzīvokļa nostūrus, neko nemeklēdams, vien apmierinādams neizprotamu ziņkāri, kamēr Ārčijs ar baronu virtuvē krāca miroņa miegā, krēslos pie galda sakņupuši.