samērcēt
Lietojuma biežums :
samērcēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Mērcot (ko), saslapināt (to).
1.1.Pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
2.apvidvārds Mērcējot (bļitkojot) sazvejot.
Stabili vārdu savienojumiSamērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri