sapļaukāt
Lietojuma biežums :
sapļaukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapļaukāju | sapļaukājam | sapļaukāju | sapļaukājām | sapļaukāšu | sapļaukāsim |
| 2. pers. | sapļaukā | sapļaukājat | sapļaukāji | sapļaukājāt | sapļaukāsi | sapļaukāsiet, sapļaukāsit |
| 3. pers. | sapļaukā | sapļaukāja | sapļaukās | |||
Pavēles izteiksme: sapļaukā (vsk. 2. pers.), sapļaukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapļaukājot (tag.), sapļaukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapļaukātu
Vajadzības izteiksme: jāsapļaukā
Iesist vairākas, daudzas pļaukas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vecenīte sadusmojās un ar plaukstu sapļaukāja pīlei pa galvu.
- Tagad nožēloju, ka pirms gada, kad mani sapļaukāja, gļēvi aizbēgu uz citu banku ar saviem avuāriem.
- Tomēr tad sagrāba aiz drēbēm un sapļaukāja ar savu somu.
- Lana ielej šampanieša glāzi viņam acīs, ar abām rokām kā kaķene sapļaukā pa vaigiem.
- Vajag vienreiz reāli paņemt, normāli paņemt aiz abi roki, fiksi pamodināt, piecelt augšā, vēl sapļaukāt, lai sārti vaigi, diktā balsī uzkliegt, pateikt — ir tā un tā!