sapūt
Lietojuma biežums :
sapūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Pūstot sabojāties, parasti pilnīgi; arī satrupēt.
2.sarunvaloda, novecojis Kļūt vecam, vārgam, bezspēcīgam.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri