saplacināt
Lietojuma biežums :
saplacināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
1.1.Tāds, kam ir raksturīga plakana forma.
1.2.Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri