saplakt
Lietojuma biežums :
saplakt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
1.1.Kļūt, parasti ievērojami, klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
1.2.Samazināties intensitātē (par parādībām dabā).
2.Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
2.1.Kļūt tādam, kam, parasti ļoti, pavājinās, arī pazūd možums, enerģija.
3.Cieši pieplakt (pie kā, kam klāt) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
3.1.Sagumt (piemēram, sēžot, stāvot).
4.Kļūt, parasti ļoti, vājam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
Stabili vārdu savienojumiDūša noplok (arī nošļūk, saplok, sašļūk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri