sapliķēt

Lietojuma biežums :

sapliķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Iesist vairākus, daudzus pliķus; sapļaukāt.

2.Pliķējot nogludināt.

Avoti: EH, LLVV

Korpusa piemēri