sapraulēt
Lietojuma biežums :
sapraulēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapraulēju | sapraulējam | sapraulēju | sapraulējām | sapraulēšu | sapraulēsim |
| 2. pers. | sapraulē | sapraulējat | sapraulēji | sapraulējāt | sapraulēsi | sapraulēsiet, sapraulēsit |
| 3. pers. | sapraulē | sapraulēja | sapraulēs | |||
Pavēles izteiksme: sapraulē (vsk. 2. pers.), sapraulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapraulējot (tag.), sapraulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapraulētu
Vajadzības izteiksme: jāsapraulē
sapraulot apvidvārds
Pārvērsties praulā, parasti pilnīgi; kļūt, parasti pilnīgi, praulainam.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš nepaguva aizvērt muti, jo šajā brīdī - mēs ar tēvu nebijām saskatījuši, pa kuru laiku Mežene iznākusi no dārza, - māsa kā īsta kuce rūkdama metās virsū atnācējam un ar zobiem ieķērās viņa rokā, kas turēja sprunguli, tieši tas acīm redzami Meženi glāba - ne jau nu velti šis cilvēks bija atnesis līdzi sprunguli, viņš bija gaidījis, ka viņam var uzbrukt, tikai nebija zinājis, ne kas, ne kā, - viņš vairs nevarēja atvēzēt sprunguli, jo Mežene turēja stingri, iekodusies viņa delmā, pa šo laiku pieskrēja tēvs, spēcīgs un pārskaities, izrāva sprunguli atnācējam no rokas un zvēla viņam pa krustiem, atnācējs pārlūza uz pusēm un nobālēja kā drēbe, tēvs atsvieda nost Meženi, nometa sapraulējušo sprunguli, atvēzējās un blieza ar dūri atnācējam pa seju, nožvarkstēja un nokrakšķēja, un, kad atnācējs krita gar zemi, sejas viņam vairs nebija, es stāvēju durvīs un iekodos sev mēlē, asinis saskrēja mutē - saldas, ar dzelzs rūsas piegaršu, tēvs uzslēja atnācēju, aizvilka pie krants un nogrūda lejā, pats sagrīļojās, tomēr kājas noturējās.
- Pie celmiem un sapraulējušiem kokiem aug losas dzeltnējas piepes , ku ām pieķeroties dabūnot svētās meitas jeb visai niezošas pumpiņas uz miesu , kuras neglābtas nolaižas visga ām
- Pie celmiem un sapraulējušiem kokiem aug losas pie pes , kurām pieķeroties dabūnot svētās meitas jeb sī kas visai niezošas pumpiņas uz miesas , kuras neglāb tas nolaižas visgarām