sapulcēt

Lietojuma biežums :

sapulcēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcināt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri