sarāpot | Tēzaurs

sarāpot

Lietojuma biežums :

sarāpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: daudzskaitlis

Locīšana

Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par vairākiem, daudziem.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri