sarīmēt
Lietojuma biežums :
sarīmēt apvidvārds
Sacerēt (dzejoli), ievērojot atskaņas.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Tante Jā sēž uz pā, – Madara sarīmē.
- Vēl tagad tās retumis parādās rubrikā « Zirnis joko» – protams, asprātīgs pantos sarīmēts humors un smiešanās būs garantēta.
- Viņš nebija velējies vārsmot vārdus, viņš bija kārojis sarīmēt lietas un parādības, sarīmēt cilvēkus, viņš vēlējies uzradīt harmoniju — poēmu, kura būtu nosaukta par Pasauli.
- Viņš bija miris, padevies ārējai nepieciešamībai un ar savu nāvi attaisnojis to diktatūru, pēc kuras tiecies un kuru īstenojis viņa brālis, ar šo nāvi — būtībā baigu un bezjēdzīgu — parādīdams, ka viņš apņēmies uzkraut savai sirdsapziņai jebkādu noziegumu, lai tikai nesabrūk un nesagrūst šis mākslas darbs, šī Poēma, kura sarīmēta no dzīviem cilvēkiem — no jums.
- Cik daudz ir tādu, kuri zina, ka īstie toskānieši nesvaidās ar asprātīgām prātulām, glīti sarīmētiem pantiņiem, jociņiem, kas līdzīgi cikāžu čirkstoņai, un lētām asprātībām, un zina, ka īstajiem toskāniešiem ir spēcīga balss, mezglainas rokas, garš augums, plati pleci, proti, – lai nerastos pārpratumi – īstie ir Dantes, Mazačo, Pjēro della Frančeskas un Mikelandželo toskānieši?