sarūgt
Lietojuma biežums :
sarūgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Rūgstot iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties, parasti pilnīgi.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē; formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Īgns, neapmierināts.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri