sarakņāt
Lietojuma biežums :
sarakņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Izrakņāt, parasti ļoti.
2.Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakt3.
3.apvidvārds Samaisīt ogles krāsnī.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri