sarast
Lietojuma biežums :
sarast 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
1.1.Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) — par dzīvniekiem.
2.Pierast (piemēram, pie sadzīves, darba apstākļiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri