saraut
Lietojuma biežums :
saraut 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
1.1.Pārtraukt (attiecības, saskarsmi u. tml. ar ko).
2.pārnestā nozīmē, transitīvs Spēcīgi savilkt, arī cieši saliekt (ķermeņa dalu).
2.1.Saraukt (sejas daļu).
2.2.Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem); izraisīt (ķermeņa dalās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību).
3.transitīvs Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
3.1.Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
4.transitīvs Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļas) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu).
5.transitīvs Strauji ieelpot.
6.sarunvaloda, intransitīvs Palielināt darbības spraigumu, intensitāti, parasti ievērojami.
7.sarunvaloda, intransitīvs Saspēlēt (kādu spēli).
8.apvidvārds Uzskaitīt, nosaukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri