sarecēt
Lietojuma biežums :
sarecēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
sarecēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
Sabiezējot kļūt, parasti viscaur, par recekli; recot iegūt vēlamās īpašības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri