sargāt
Lietojuma biežums :
sargāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
sargāt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
1.1.Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
1.2.Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
2.Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
3.Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
3.1.Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
3.2.Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
4.Lietot (ko) saudzīgi; panākt, lai (uz ko) neiedarbotos kas nevēlams.
4.1.Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
5.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gods, attiecības starp cilvēkiem, tradīcijas) saglabājas.
5.1.Būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem).
Stabili vārdu savienojumiDievs sargi!; Lai dievs sarga!; Lai dievs pasarga! Sargāt (arī glabāt) kā acuraugu.
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri