sariebt | Tēzaurs

sariebt¹

Lietojuma biežums :

sariebt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs

Locīšana

Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri