sasāpēt
Lietojuma biežums :
sasāpēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Kļūt, parasti stipri, sāpīgam (par ķermeņa daļu); arī sasāpēties1.
2.formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sāpēt; ilgāku laiku sāpēt (līdz noteiktam brīdim).
3.Tāds, kas ir sarežģīts, sagādā daudz grūtību un kam vajadzīgs neatliekams atrisinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri