sasilt
Lietojuma biežums :
sasilt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Tiekot pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (parasti par vielu, priekšmetu).
1.1.Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
1.2.Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
2.Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā dalās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
3.parasti formā: trešā persona Pūstot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
Stabili vārdu savienojumiSirds sasilst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri