sasnigt
Lietojuma biežums :
sasnigt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Sniegot uzkrāties (kur), parasti lielākā daudzumā (par sniegu).
1.1.Uzkrājoties sniegam, izveidoties (par, parasti lielām, kupenām, arī par, parasti biezu, sniega kārtu).
1.2.Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri