sasperties
Lietojuma biežums :
sasperties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasperos | sasperamies | saspēros | saspērāmies | sasperšos | saspersimies |
| 2. pers. | sasperies | sasperaties | saspēries | saspērāties | saspersies | saspersieties, saspersities |
| 3. pers. | sasperas | saspērās | saspersies | |||
Pavēles izteiksme: sasperies (vsk. 2. pers.), sasperieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasperoties (tag.), sasperšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saspertos
Vajadzības izteiksme: jāsasperas
1.Stingri atsperties.
2.novecojis Sasparoties, saņemties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdz 1984. gadam viņš bija paguvis sasperties apmēram 4 miljardus ASV dolārus, kurus bija noguldījis drošā vietā Šveices bankā.
- - « Dzirc[iemnieks]» nu saspēries ar kop.
- Tu manu drostaliņ, redz, kur Tu saspēries šoreiz, net Verteru izlasīji, pie Hamleta pieķēries, pie Reibericm, Serebrjano izlasīji!
- - Lai šai reizei nu ir diezgan ar šo, redzēsiet, ka es citā reizē sasperšos, ka Jūs visi kopā ir par trim dienām neizlasīsiet.
- - Varbūt nu vēl kas palika, ko man rakstīt, bet to tīšām tā darīju; es tagad sasperšos un aizlaidīšu reiz tam sekretierim īsti peinu vācisku vēstuli.