saspraust
Lietojuma biežums :
saspraust 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Spraužot savienot, sastiprināt.
1.1.Spraužot (parasti matus), nostiprināt (tos kādā kopumā, sakārtojumā).
2.Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
2.1.Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
3.Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri