saspringt1
Lietojuma biežums :
saspringt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā dalām); sasprindzināties1.
2.Kļūt, parasti psihiski, aktīvam, koncentrētam; sasprindzināties2.
2.1.Kļūt tādam, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība (par seju, acīm u. tml.).
2.2.Kļūt aktīvam, koncentrētam (parasti par psihisku stāvokli).
3.parasti formā: trešā persona Kļūt, parasti ļoti, spraigam (piemēram, par norisi, stāvokli); sasprindzināties3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri