sasprēgāt
Lietojuma biežums :
sasprēgāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
2.Kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu).
2.1.Saplaisāt (par stiklu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri