saspīlēt
Lietojuma biežums :
saspīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
Stabili vārdu savienojumiSaspīlēt nervus.
3.lieto: reti Iespīlēt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri