sastrutot

Lietojuma biežums :

sastrutot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

Sākt strutot; kļūt tādam, no kā izdalās strutas lielākā daudzumā.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri