satracināt
Lietojuma biežums :
satracināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
satracēt apvidvārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri