satraukt
Lietojuma biežums :
satraukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās satraukums.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās satraukums.
1.2.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri