Ziemas versija 2025
407 040 šķirkļi
satveicēt
satveicēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsts.
Avoti: LLVV