sausēt
Lietojuma biežums :
sausēt 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; sausināt.
PiemēriTomēr jābūt piesardzīgiem, jo tā ļoti sausē ādu.
Saistītās nozīmes
2.intransitīvs; lieto: reti Kļūt kalsnam, vājam vai kalsnākam, vājākam (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriVēl jauna, bet, acīm redzot, no tās sieviešu sugas, kas, iepeldējušas laulības ūdeņos, tūliņ sāk sausēt, kaut gan lielākajam vairumam precēto sievu ir slieksme noapaļoties un izplūst.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit