sausleja
Lietojuma biežums :
sausleja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sausleja | sauslejas |
| Ģen. | sauslejas | sausleju |
| Dat. | sauslejai | sauslejām |
| Akuz. | sausleju | sauslejas |
| Lok. | sauslejā | sauslejās |
Sausa, lēzena ieleja, kam ir plats dibens un kas saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- par Ivandes Kaijas noveli “ Sauslej kundze” negatīvi izsakās tādēļ, ka tās galvenā varone rīkojas saskaņā ar tradicionālās morāles normām, dzimtas saglabāšanas labad atsakoties no ievērojami jaunāka vīrieša uzmanības pierādījumiem, ļaušanās kuriem sagrautu gan viņas ģimeni, gan apdraudētu attiecības ar labāko draudzeni.
- Ģeogrāfiskās nomenklatūras vārdi ar papildsēmu ‘plašs, liels’ ( avuotleja, e ¶z e ¶rleja, ieleja, ielenis, klāns, lāma, leja, lejpļava, lieknēja, nīca, nuokrante, nuoleja, pads, paleja, sausleja, senleja, slēne, strautleja, upleja, zemiene) latviešu toponīmijā tiek lietoti visbiežāk, objekta specifisko īpatnību raksturojot ar atributīvu onomastisko leksēmu ( piemēram, Dziļā leja le Īlē 1958, Demenē 1960, Mazā leja pļ Alsungā 1970, Akmiņleja le Gaigalavā 1971) vai ar citu ( dažreiz vairs neatpazītu) nomenklatūras vārdu ( piemēram, Līsmenieleja le Ainažos 1975: sal. lĩsmens ‘purvaina, līgana vieta; purvaina ezermala’ ME II 490).
- Tie veidojas beznoteku ieplakās vai sausleju ieplakās, no kurām grūti novadīt ūdeni.
- Dīķeris, arī dīkers ( no un — 'sifons') jeb zemteka — cauruļvadu būve, kas šķērso ūdenskrātuves, gravas, sauslejas, dziļākus ierakumus, tuneļus vai apakšzemes būves un to iebūvē zemē vismaz 0,5 m dziļāk par izskaloto vai regulēto gultni.