savārgt | Tēzaurs

savārgt

Lietojuma biežums :

savārgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Kļūt, parasti ļoti, vārgam; arī saslimt.

2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt; ilgāku laiku vārgt (līdz noteiktam brīdim).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri