savīkstīt
Lietojuma biežums :
savīkstīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savīkstu | savīkstām | savīkstīju | savīkstījām | savīkstīšu | savīkstīsim |
| 2. pers. | savīksti | savīkstāt | savīkstīji | savīkstījāt | savīkstīsi | savīkstīsiet, savīkstīsit |
| 3. pers. | savīksta | savīkstīja | savīkstīs | |||
Pavēles izteiksme: savīksti (vsk. 2. pers.), savīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savīkstot (tag.), savīkstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savīkstītu
Vajadzības izteiksme: jāsavīksta
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad abi Norvaišas, steigšus savīkstījuši lupatās dažas pudelītes ar ārstniecības augu izvilkumiem, ko Elžbieta bija izdestilējusi savā vara alembikā, pēc dažām stundām atkal atgriezās pie nelaimīgās mājeles Tarvīdos, ziņkārīgie ne tikai nebija izklīduši, bet apspriedās vēl skaļāk, krustus mezdami, sātanu un Dieva sodu pieminēdami, bet pie sliekšņa stāvēja Joneļa tēvs, pats ciema stārasts Antans Tarvīds, vīrs, kurš prastļaužu likstām daudz vērības nemēdza piegriezt.
- Kāds savīkstīja no tiem spridzekli un iemeta dziļāk deju zālē.
- Viņš dzēra , sāka uzreiz mazgāt muti , noņēma lakatiņu no kakla , noslaucījās tajā un tad savīkstītu to iebāza kabatā
- Būtu smieklīgi, ja pats sev būtu savīkstījis dāvaniņu, vai ne?
- Ir tik auksts, ka pirksti salst arī savīkstīti dūrēs un sabāzti dziļi, dziļi kabatās.